Viens no kontinentiem, kas izraisa vislielāko pārsteigumu un apbrīnu ceļotājos no visas pasaules, ir Āfrika, milzīgas kultūras daudzveidības zeme un dažu senāko civilizāciju šūpulis. Āfrikas kontinenta kultūras bagātība izpaužas tajā ciltis un etniskās grupas seni, katrs ar paražām, uzskatiem un tradīcijām, kas tos atšķir vienu no otra.
No tuksneša līdz upju ciltīm Āfrikā ir mājvieta milzīgai kultūru kolekcijai, kas ir izturējusies gadsimtiem ilgi, absorbējot ārējo ietekmi, bet saglabājot spēcīgu kultūras identitāti. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies dažos Āfrikas kultūras fundamentālos aspektos, sākot no tās reliģiskās pārliecības un beidzot ar tās simboliskākajām mākslinieciskajām izpausmēm.
Reliģijas Āfrikā
Reliģiju Āfrikā raksturo daudzveidība, kas papildus tam, ka pastāv kontinentam raksturīgas uzskatu sistēmas. galvenās reliģijas, piemēram, kristietība un islāms. Šie divi, lai arī dominējošie, nepavisam nav likvidējuši tradicionālo reliģisko prakšu noturību, piedāvājot unikālas daudzveidības tēlu.
Kristietība un islāms Tās ir divas lielās dominējošās reliģijas Āfrikā. Kristietība ieradās kontinentā 1. gadsimtā ar misionāru un tirgotāju starpniecību, nodibinot spēcīgas saknes tādās valstīs kā Ēģipte, Eritreja un Etiopija no mūsu ēras 4. gadsimta koloniālās misijas vēlāk izplatīja kristietību visā Subsahāras Āfrikā. Mūsdienās kristietība ir galvenā reliģija Āfrikas dienvidos un austrumos.
Savukārt islāms Āfrikā ienāca 290. gadsimtā, pateicoties musulmaņu iekarojumiem Ziemeļāfrikā. No turienes islāma ticība strauji paplašinājās uz rietumiem, sasniedzot Senegālu un pat daļu kontinenta austrumu daļā. Vairāk nekā XNUMX miljoni cilvēku atzīst šo reliģiju Āfrikā, un Ziemeļāfrika un daļa Āfrikas raga ir reģioni, kuros šī ticība visvairāk dominē.
Tomēr, tradicionālie un animistu uzskati Viņiem joprojām ir izšķiroša loma daudzu Āfrikas kopienu garīgajā dzīvē. Šie uzskati, kas bieži balstās uz senču pielūgsmi un ticību dabas elementu aktivizēšanai, joprojām pastāv, īpaši lauku un izolētāku cilšu vidū. Reliģijas patīk voodoo, ar dziļām saknēm Rietumāfrikā, un citas animistu sistēmas piedāvā garīguma veidu, kurā senču gari un dabas spēki spēlē aktīvu lomu ikdienas dzīvē. Patiesībā Āfrika ir kontinents ar vislielāko reliģisko daudzveidību, kurā ir viss, sākot no politeistiskajiem uzskatiem līdz garīguma sistēmām, kuru pamatā ir mutvārdu valoda.
Etniskā un valodu daudzveidība
Runājot par etnisko daudzveidību, ir aizraujoši zināt, ka Āfrikā ir vairāk nekā 2.000 etnisko piederību dažādi. Daži eksperti paaugstina šo skaitu līdz 3.000, ja ņem vērā apakšetniskās grupas, kurām katrai ir savas sociokulturālās īpašības. Šī dažādība atspoguļojas arī runāto valodu skaitā. Tiek lēsts, ka Āfrikā tiek runāts vairāk 1.300 valodas, kas pieder vairāk nekā 280 dažādām valodu ģimenēm. Dažas no visplašāk runātajām valodām ir arābu, svahili, hausu un jorubu valoda, lai gan ir daudzas citas mazākumtautību valodas, kurām draud izzušana.
Vairākās Āfrikas valstīs pēc neatkarības no koloniālajām varām 20. gadsimtā valdības nolēma pieņemt kopīgu valodu, lai veicinātu nacionālo vienotību. Tomēr dažās valstīs koloniālās valodas, piemēram, angļu vai franču, konkurē ar vietējām valodām, kas ir radījis dubultu valodu saglabāšanas un modernizācijas procesu. Viņš svahili Daudzos Austrumāfrikas reģionos tā ir darbojusies kā universāla valoda, kurā runā aptuveni 120 miljoni cilvēku, savukārt arābu valodā runā vairāk nekā 150 miljoni.
Neskatoties uz šiem centieniem, nav šaubu, ka lingvistiskajai homogenizācijai ir jāmaksā. Pašlaik notiek debates par dzimto valodu saglabāšana kļūst arvien spēcīgāka, jo daudziem no tiem draud izzušana globalizācijas un augošās urbanizācijas dēļ. Daudzas sociālās un akadēmiskās grupas cīnās par šo valodu saglabāšanu un atdzīvināšanu, izmantojot izglītības priekšlikumus un iekļaujošu valodu politiku.
Āfrikas māksla
Āfrikas māksla ir vēl viena no lielākajām kontinenta kultūras daudzveidības izpausmēm. Vēstures gaitā Āfrikas māksla ir bijusi būtiska sastāvdaļa daudzu tās civilizāciju dzīves un uzskatu izpratnē. ķermeņa krāsa, maskas, Un skulptūra Tie ir daži no visvairāk atzītajiem mākslinieciskās izpausmes veidiem Āfrikā. Turklāt mākslai ir tieša saistība ar garīgumu. Piemēram, maskas tiek izmantotas reliģiskās ceremonijās, lai sazinātos ar gariem.
Vēl viens aizraujošs Āfrikas mākslas aspekts ir alu gleznošana. Dažas no cilvēces agrākajām kultūras izpausmēm Āfrikā ietver klintī izgrebtas medību ainas un ikdienas dzīvi. Šīs vairāk nekā 12.000 XNUMX gadu senas gleznas ir atklātas tādos reģionos kā Alžīrija un Namībija, un tās joprojām tiek analizētas, lai izprastu seno dzīvesveidu un uzskatus.
Ārpus vizuālajām reprezentācijām Āfrikas māksla izpaužas arī cauri tekstila. Tekstila tradīcijas ir tikpat daudzveidīgas, izmantojot dabiskās šķiedras, piemēram, kokvilnu, lai izgatavotu apģērbu, kas izceļas ne tikai ar savu skaistumu, bet arī ar savu kultūras nozīmi.
Āfrikas mūzika un dejas
Āfrikas mūzika un deja ir viena no spilgtākajām tās kultūras daudzveidības izpausmēm. Āfrikas mūzikai ir spēcīga kopiena un līdzdalības bāze. Daudzās kopienās instrumenti ir ne tikai izklaides līdzeklis, bet arī sociālās un reliģiskās dzīves neatņemama sastāvdaļa.
L bungas un citi sitamie instrumenti, piemēram, zvani un ksilofoni, spēlē galveno lomu Āfrikas ceremonijās. Turklāt dažās kultūrās bungām ir dziļa simbolika, un tā tiek uzskatīta par svētu priekšmetu, ko izmanto gan saziņai, gan reliģiskiem rituāliem. Dažas Āfrikas valodas, piemēram, jorubu, ir tonālas, kas nozīmē, ka vārdu skanējums maina to nozīmi. Tādā veidā mūzika kļūst arī par līdzekli ideju un emociju paušanai.
Dejot Āfrikas kultūrās to vienmēr pavada mūzika, un, tāpat kā tai, tai ir noteiktas nozīmes. Rituālajās dejās dejotāji bieži apglezno savus ķermeņus un iekļauj izsmalcinātas maskas un kostīmus, kas ļauj viņiem uzņemties garīga vai mitoloģiska rakstura lomu. Kustības bieži vien ir žestikulētas un tām ir kodēta nozīme, kas ir labi zināma gan skatītājiem, gan pašiem dejotājiem.
Kulinārijas bagātība un paražas
Āfrikas virtuve ir tās kultūru un reģionu daudzveidības atspoguļojums. Ziemeļāfrikā pārtiku raksturo arābu un Vidusjūras ietekme, ar tādiem ēdieniem kā cous-cus un Tajine kā varoņi. Savukārt Āfrikas rietumu piekrastē tiek piedāvāti pikantāki ēdieni, kuru pamatā ir vietējās sastāvdaļas, piemēram, pākšaugi, rīsi un manioka. Dienvidos izceļas grilēta gaļa, savukārt austrumos svarīga loma ir garšvielām, kuru ietekme nāk no Indijas.
Atbilstoši savām reliģiskajām un kultūras paražām daudzās Āfrikas sabiedrībās ir rituālas ēšanas tradīcijas, kurās pārtika kļūst par līdzekli svētību piesaistīšanai vai svarīgu notikumu pieminēšanai.
Koloniālisma ietekme uz Āfrikas kultūras daudzveidību
Viena no neveiksmīgākajām nodaļām Āfrikas vēsturē neapšaubāmi ir kolonizācija, kas pamatīgi pārveidoja kontinenta sociālo, politisko un kultūras dinamiku. Eiropiešu ierašanās Āfrikā, īpaši sākot ar 19. gadsimtu, atnesa spēcīgu akulturācijas procesu, kas ietvēra svešvalodu un reliģiju uzspiešanu, kā arī dabas resursu izmantošanu.
Tomēr, neskatoties uz šo postošo ietekmi, daudzas Āfrikas kultūras izdzīvoja un izgudroja sevi no jauna. Koloniālisms atstāja dziļas rētas Āfrikas sabiedrībās, novedot pie patvaļīgām robežām, kas sadrumstaloja etniskās grupas un piespieda līdzāspastāvēt svešām kopienām. Tomēr kultūras pretestība ir izraisījusi Āfrikas kultūru renesansi ar tādām kustībām kā Panafrikānisms kuri iestājas par Āfrikas valstu kultūras un politisko integrāciju.
Āfrikas kultūras daudzveidība veicina tiesību paplašināšanos, un caur to afrikāņi ir iemūžinājuši savu identitāti, unikālā veidā savijot senču ar moderno, kas turpina fascinēt pasauli.
Āfrikas kultūras bagātība ir nenoliedzama, un tā ir ļoti ietekmējusi kultūras visā pasaulē. Cīņa par savu valodu, tradīciju un paražu saglabāšanu nav tikai cīņa par kultūras izdzīvošanu, bet arī Āfrikas lepnuma un tā nākotnes apliecinājums.