Itāļu astronoms Galileo Galilejs, viena no inovatīvākajām personībām zinātnes vēsturē, panāca lielu progresu, kas mainīja līdz viņa laikam pieņemto uzskatu par kosmosu. 1611. gadā viņš pāvesta galmam nodeva savu pirmo paša radīto teleskopu, ar kuru atklāja jaunu ēru astronomijā. Tomēr viņa attiecības ar Baznīcu kļuva pretrunīgas, pateicoties atklājumiem un teorijām, kas apstrīdēja pieņemtās dogmas.
Ar šo teleskopu Galilejs atklāja nekad agrāk neredzētus debess ķermeņus, piemēram, Jupitera pavadoņus, Venēras fāzes vai nelīdzenumus uz Mēness virsmas, kas parādīja, ka debesis nav nemainīgas, kā līdz tam tika uzskatīts. Bet tas, kas patiesi atraisīja spriedzi, bija viņa atbalsts Kopernika teorijai, kas apgalvoja, ka Zeme nav Visuma centrs, bet gan griežas ap Sauli.
Galileo un viņa astronomiskā teleskopa atklājums
1609. gadā Galileo uzbūvēja savu pirmo teleskopu, balstoties uz Holandē izmantotā instrumenta aprakstiem, lai novērotu tālu objektus. Lai gan viņš teleskopu neizveidoja, Galileo bija pirmais, kas to izmantoja, lai novērotu debesis un izdarītu zinātniskus secinājumus. Šis izgudrojums ļāva viņam veikt svarīgus astronomiskus atklājumus.
7. gada 1610. janvārī Galilejs pirmo reizi novēroja Jupitera pavadoņus, kas bija pretrunā ar ģeocentrisko modeli, ka visi debess ķermeņi riņķo ap Zemi. Pēc četriem mēnešiem viņš publicēja savu darbu Sidereus Nuncius (Zvaigžņu vēstnesis), kur viņš aprakstīja Jupitera pavadoņus un Mēness krāterus, tādējādi atspēkojot Aristoteļa astronomijas uzskatus.
Pirmais Baznīcas brīdinājums 1616. gadā
1616. gadā Baznīca jau ar aizdomām skatījās uz Galileja atklājumiem, kas arī atbalstīja Kopernika heliocentrisko modeli, saskaņā ar kuru Zeme un planētas griežas ap Sauli Kopernika teorija nonāca tiešā pretrunā ar noteiktām Bībeles interpretācijām, un tajā gadā Galileo tika izsaukts uz Romu, lai stātos inkvizīcijas tiesā.
Lai gan viņš šajā gadījumā netika notiesāts, viņam tika pavēlēts atteikties no heliocentrisma aizstāvības. Galileo piekrita publiski nemācīt šo teoriju, lai gan viņš nekad nepārstāja ticēt tās zinātniskajai pamatotībai un turpināja pētījumus privāti.
Konflikts sasniedz kulmināciju: 1632. gadā un Dialogs par divām lielākajām sistēmām pasaulē
1632. gadā Galilejs publicēja savu pazīstamāko darbu, Dialogs par divām lielākajām sistēmām pasaulē, kas rakstīta trīs varoņu sarunas veidā: viens aizstāvēja Ptolemaja ģeocentrisko sistēmu, otrs Kopernika heliocentrisko sistēmu, bet trešais darbojās kā objektīvs starpnieks. Lai gan Galilejs apgalvoja, ka darbs ir objektīvs, personāžs, kurš aizstāvēja Ptolemaja modeli, saukts Simplicio, tika attēlots kā kāds neveikls un bez prāta.
Šī grāmata atraisīja Baznīcas dusmas, un 1633. gadā Galileo atkal tika aicināts pirms inkvizīcijas.
Inkvizīcijas tiesāšana pret Galileo
1633. gada tiesas prāvā Galileo tika apsūdzēts ķecerībā, galvenokārt par to, ka viņš pārkāpa rīkojumu neaizstāvēt heliocentrismu. Lai gan viņam draudēja spīdzināšana, viņš nekad netika pakļauts tam. Visbeidzot, lai izvairītos no bargāka soda, Galileo bija spiests publiski atteikties no saviem uzskatiem.
Tiek teikts, ka pēc atteikuma Galileo nomurmināja slaveno frāzi “Eppur si muove” (“Un tomēr tas kustas”), lai gan nav vēsturisku pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Pēc tiesas Galileo tika piespriests mājas arests, šo sodu viņš izcieta savā villā Arčetri, netālu no Florences.
Viņa pēdējās dienas un viņa mantojums
Savas dzīves pēdējos gados Galileo turpināja rakstīt, atrodoties mājas arestā. Neskatoties uz aklumu, kas viņu skāra viņa pēdējos gados, viņš pabeidza savu darbu Runas un matemātiski demonstrējumi par divām jaunām zinātnēm, kur viņš izstrādāja mūsdienu fizikas pamatus.
Viņš nomira 1642. gadā, bet viņa kā zinātnieka mantojums laika gaitā turpināja pieaugt, un mūsdienās viņš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu zinātniskās metodes pamatlicējiem.
1979. gadā pāvests Jānis Pāvils II uzdeva pārskatīt Galileja tiesas procesu, un 1992. gadā Baznīca oficiāli atzina viņa pārliecībā pieļautās kļūdas.
Galileja lieta gadsimtiem ilgi ir bijusi strīdu avots un daudzējādā ziņā simbolizē konfliktu starp zinātni un reliģiju. Tomēr gadu gaitā gan zinātne, gan Baznīca ir mācījušās no šī incidenta, un mūsdienās Vatikāns popularizē zinātni, izmantojot savu Astronomijas observatoriju.
Savas dzīves laikā Galilejs saskārās ar daudziem izaicinājumiem, taču viņa neatlaidība un pārliecība patiesības meklējumos mainīja vēsturi. Mūsdienās viņu atceras kā modernās zinātnes pionieri un reliģijas un zinātnes attiecību galveno figūru.