Laulība, kas daudzās kultūrās tiek uzskatīta par sabiedrības pamatu, ir bijusi institūcija, kas laika gaitā ir attīstījusies, iegūstot dažādas formas atkarībā no reģiona, reliģiskās pārliecības vai sociālajām tradīcijām. Pasaulē ir dažādi laulību veidi, un katrai no tām ir unikālas īpašības, kas padara tās tikpat atšķirīgas kā sabiedrības, kas tās praktizē.
Šajā rakstā mēs izpētīsim dažādus pastāvošo laulību veidus, kā arī to īpašības un ietekmi uz kultūru.
Kas ir laulība?
Laulību var definēt kā savienību, parasti starp diviem cilvēkiem, kuri vēlas dalīties savā dzīvē, ar juridisku, sociālu vai reliģisku viņu saiknes atzīšanu. Lai gan vēsturiski laulības viens no galvenajiem mērķiem ir bijis vairošanās, mūsdienās tā tiek atzīta arī par institūciju, kuras pamatā ir mīlestība, savstarpēja apņemšanās un kopīga dzīves projekta radīšana.
Etimoloģiski vārds laulība cēlies no latīņu valodas laulības, kas sadalās vārdos “matris” (māte) un “munium” (aprūpe). Tradicionāli laulība nozīmēja saikni starp vīrieti un sievieti, kur sieviete spēlēja mātes lomu, bet vīrietis bija ģimenes aizsargs. Tomēr, sabiedrībai attīstoties, mainās arī laulības koncepcija.
Vēstures gaitā laulības īpašības ir ietekmējušas reliģiskie, juridiskie un kultūras faktori. Mūsdienās laulība ir paplašinājusi savu definīciju, iekļaujot tajā dzimumu līdztiesību, cilvēktiesības un to, ko daudzas sabiedrības uzskata par stabilas mājas pamatu.
Laulību vēsture
Pirmās laulības formas ir datētas ar senajām civilizācijām. No antropoloģiskās pieejas vēsturnieki liek domāt, ka pirmās laulības formas radās kā veids, kā garantēt pēcnācēju aizsardzību un nodrošināt īpašumtiesības. Senajā Romā, piemēram, laulība bija ne tikai sociāla institūcija, bet arī juridiska, ar mērķi nodrošināt mantojuma leģitimitāti.
Līdz ar kristietības paplašināšanos Eiropā viduslaikos, laulība ieguva reliģisku dimensiju, kas tika nostiprināta Tridentas koncilā 16. gadsimtā. Kopš šī brīža laulībai kā sakramentam katoļu Baznīcā sāka būt pārpasaulīga vērtība, paliekot kā nesaraujama savienība.
Civilizācijām attīstoties, šī koncepcija tika paplašināta un pārveidota, pamatojoties uz dažādām reliģijām (ebreju, islāma, hinduistu, budistu) un sociālekonomiskajām sistēmām. Laulība, kas sākotnēji bija sociālās un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas instruments, ir attīstījusies par institūciju, kas ietver arī emocionālos un afektīvos aspektus.
Laulību veidi
Visā pasaulē ir dažādi laulību veidi, kas atšķiras atkarībā no dažādu kultūru likumības, reliģijas un paražām. Tālāk ir aprakstīti visizplatītākie veidi, to īpašības un faktori, kas tos nosaka.
1. Civillaulība
Civillaulība ir savienības veids, kas notiek civilo varas iestāžu priekšā un kuru neregulē nekāda reliģiska ceremonija vai rituāls. Tiesību akti, kas regulē civillaulību, dažādās valstīs atšķiras, taču kopumā šāda veida laulības ietver laulāto vienādas tiesības un pienākumus. Bieži vien ir jāatbilst noteiktiem priekšnosacījumiem, piemēram, pilngadībai, lai varētu precēties civilā ceļā.
Civillaulība ir vienīgais laulību veids, ko likumīgi atzīst laicīgās valstis, lai gan daudzās kultūrās to var papildināt ar reliģisku ceremoniju. Šis laulības veids ir visietilpīgākais, jo tas pieļauj savienības starp viena dzimuma cilvēkiem valstīs, kurās ir noteiktas vienlīdzīgas laulības.
2. Reliģiskā laulība
Reliģiskā laulība ir savienība, kas notiek pēc noteiktas reliģijas priekšrakstiem. Atkarībā no laulāto ticības šāda veida laulībām var būt dažādi noteikumi un prasības.
Piemēram, katoļu baznīcā tas tiek uzskatīts par sakramentu un ir nedalāms, kas nozīmē, ka to var salauzt tikai pēc viena no laulātajiem nāves. Laulātajiem ir jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, jābūt kristītiem, konfirmētiem un pieņemtiem pirmajā komūnijā.
Islāma pāri savukārt uzskata laulību par sociālu un reliģisku līgumu, kur ģimenei ir svarīga loma līguma strukturēšanā un uzraudzībā.
Jūdaismā laulība ir arī svarīga institūcija, kurā pāris nosaka uzticības un mīlestības apņemšanos saskaņā ar Toras likumiem. Šajā reliģijā kāzu ceremonija ir nozīmīgs rituāls, kas ietver laulības līguma parakstīšanu, ko sauc ketuba.
3. Vienlīdzīga laulība
Vienlīdzīga laulība vai laulība starp viena dzimuma cilvēkiem ir likumīga savienība starp diviem viena dzimuma cilvēkiem, kuras mērķis ir piešķirt viņiem tādas pašas tiesības un pienākumus, kādas ir heteroseksuāliem pāriem. Daudzās valstīs šāda veida laulības ir atzītas ar likumu.
Virzība uz vienlīdzīgas laulības legalizāciju tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem LGBTQ+ kopienas sasniegumiem pēdējo desmitgažu laikā. Tā pieņemšana dažādās valstīs joprojām ir ļoti atšķirīga, un dažas valstis jau ir pieņēmušas labvēlīgus tiesību aktus, bet citas, kur tas diemžēl joprojām tiek sodīts.
4. Poligāma laulība
Poligāma laulība ir tāda, kurā personai vienlaikus var būt vairāk nekā viens laulātais. Šāda veida laulībās mēs varam atrast dažādus apakštipus:
- Poliginija: Vīrietim ir vairākas sievas.
- Poliandrija: Sievietei ir vairāki vīri.
Šāda veida laulības joprojām ir izplatītas dažās Āfrikas un Āzijas kultūrās. Tomēr daudzās Rietumu valstīs tas ir nelikumīgs, un laulātie, kas praktizē poligāmiju, var saskarties ar ievērojamām juridiskām sekām.
5. Fiktīvas laulības
Par fiktīvām laulībām tiek uzskatītas tādas, kas tiek noslēgtas nesentimentālu iemeslu dēļ, bet gan ekonomisku, sociālu vai juridisku labumu gūšanai. Šāda veida savienība var būt motivēta, piemēram, pilsonības iegūšana vai kādas puses sociālā statusa uzlabošana.
6. Sakārtota laulība
Sarunātas laulības ir izplatīta tradīcija dažās kultūrās, īpaši Āzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Šāda veida laulībā laulātos izvēlas trešā persona, parasti vecāki. Lai gan pārim var būt iespēja pieņemt vai noraidīt savienību, daudzos gadījumos viņiem nav īstas lēmumu brīvības.
7. Bērnu laulības
Bērnu laulība notiek, ja viena vai abas puses ir nepilngadīgas. Šāda veida laulības ir biežākas noteiktās pasaules daļās, piemēram, Dienvidāzijā un Subsahāras Āfrikā, kur tādi faktori kā nabadzība un kultūras tradīcijas spēlē galveno lomu šīs prakses saglabāšanā.
Bērnu laulības tiek plaši nosodītas no starptautiskās sabiedrības, jo tās tiek uzskatītas par nepilngadīgo cilvēktiesību pārkāpumu, kas negatīvi ietekmē viņu izglītību, veselību un labklājību.
8. Laulība ar nolaupīšanu
Laulība nolaupot, kas pazīstama arī kā līgavas nolaupīšana, ir prakse, kurā vīrietis nolaupa vai nolaupa sievieti, lai to apprecētu bez viņas piekrišanas. Šī ir sena prakse, kas joprojām pastāv dažos lauku apvidos tādās valstīs kā Kirgizstāna, Etiopija un dažos Latīņamerikas apgabalos.
9. Izmēģinājuma laulība
Dažviet pasaulē, piemēram, noteiktos Latīņamerikas reģionos, pastāv izmēģinājuma laulības, kurās pāri izvēlas precēties uz noteiktu laiku. Šajā laikā jūs varat novērtēt savu saderību, pirms izlemjat, vai vēlaties formalizēt savas attiecības uz visiem laikiem.
10.Sabiedrību pāris
De facto pāri ir tie, kas nolemj dzīvot kopā un izveidot stabilas un nodibinātas attiecības, neizmantojot likumīgi nodibinātu laulību. Šī modalitāte ir ļoti izplatīta daudzās pasaules daļās, un dažās valstīs tā ir juridiski atzīta.
Piemēram, Spānijā laulības pāri ir ļoti populāri un var piedāvāt daudzas civillaulībā atrodamas tiesības, piemēram, tiesības uz atraitnes pensiju vai kopīgu nodokļu deklarāciju.
Laulību režīmi
Daudzās valstīs laulība nozīmē ne tikai emocionālu, bet arī finansiālu vienošanos. Atkarībā no vietējiem likumiem laulības var tikt nodibinātas saskaņā ar dažādiem laulības režīmiem, kas nosaka, kā tiek apstrādāti aktīvi un īpašums laulības laikā un pēc tās.
1. Kopienas īpašuma režīms
Kopīgā īpašuma režīms nozīmē, ka visi laulības laikā iegūtie īpašumi un īpašumi vienlīdzīgi pieder abiem laulātajiem. Šis režīms ir izplatīts daudzās valstīs ar romiešu un civilisma tradīcijām, tostarp Spānijā. Laulības šķiršanas gadījumā īpašums jāsadala vienādās daļās.
2. Īpašuma nodalīšanas režīms
Šajā režīmā katrs laulātais saglabā īpašumtiesības uz aktīviem, ko viņi ieguvuši pirms laulības un laulības laikā. Tas ir populārs risinājums pāriem, kuri vēlas saglabāt pilnīgu kontroli pār savām individuālajām finansēm.
3. Dalības režīms
Saskaņā ar dalīšanas režīmu katrs laulātais dala laulības laikā iegūtās bagātības pieaugumu. Lai gan katrai pusei pieder īpašumtiesības uz iegūtajiem īpašumiem, abām pusēm ir tiesības piedalīties laulības laikā gūtās peļņas priekšrocībās vai zaudējumos.
Šāda veida režīmi piedāvā elastīgus risinājumus pāriem, kuri vēlas organizēt savas laulības finanšu pārvaldību.
Laulība visās tās formās un modalitātēs ir institūcija, kas turpina attīstīties, lai atspoguļotu cilvēku vajadzības un vēlmes pastāvīgi mainīgajā sabiedrībā. Dažādās tradīcijas un laulību režīmi liecina par daudzveidību un kultūras bagātību, kas ieskauj šo svarīgo iestādi.