El rakstu valoda Tas parādījās kā atbilde uz cilvēku sabiedrību pieaugošo sarežģītību. Attīstoties lauksaimniecībai, pirmās civilizācijas sāka organizēties pilsētās un karaļvalstīs, kas radīja nepieciešamību reģistrēt darījumus, līgumus un likumus. Šis progress ļāva priesteriem un tirgotājiem reģistrēt ziedojumus, darījumus un vēsturiskus notikumus, piemēram, kaujas uzvaras. Turklāt tas veicināja likumu un dekrētu izdošanu, kas regulēja sabiedrību dzīvi.
Mūsdienās lietojamie burti ir attīstījušies no glifi, objektu vai ideju grafiskie attēlojumi. Lai gan rakstu valodas attīstība nav saistīta tikai ar vienu kultūru, šķiet, ka tā ir radusies vienlaikus vairākās civilizācijās aptuveni vienā un tajā pašā laikā, pirms tūkstošiem gadu. Tas liek mums uzdot sev jautājumu: kā radās rakstītā valoda un kā tā ir attīstījusies?
Piktogrammas
Viens no primitīvākajiem rakstīšanas veidiem bija lietojums piktogrammas. Tie bija zīmējumi vai simboli, kas attēlo konkrētus objektus vai jēdzienus. Piemēram, lai attēlotu upi, tika novilkta viļņota līnija, kas izsauca tās fizisko formu. Šie grafiskie attēlojumi bija rakstītās valodas evolūcijas atslēga, jo tie ļāva ar attēlu palīdzību nodot pamatidejas.
Piktogrammas tika veidotas, iespiežot priekšmetus mitrā mālā vai izmantojot gravēšanas instrumentus uz cietām virsmām. Daudzi no šiem agrīnajiem piktogrāfiskās rakstības piemēriem ir atrasti arheoloģiskajās vietās, kas senos laikos bija lauksaimniecības centri. Interesants fakts ir tas, ka daži no pirmajiem rakstītajiem tekstiem atsaucās uz ikdienas alus devu, kas tika dota pilsoņiem tādās civilizācijās kā Šumērija. Šī vajadzība reģistrēt informāciju, pat saistībā ar pārtiku un dzērieniem, bija pirmais solis ceļā uz sarežģītāku saziņas sistēmu.
Agrīnie raksti
Pirmie cilvēces raksti datēti ar aptuveni 3500. gadu pirms mūsu ēras, un vairāki tika atrasti Harapas arheoloģiskajā vietā Indijā. Tomēr šie teksti vēl nav atšifrēti. Turpretim dažādās pasaules daļās, piemēram, Mezopotāmijā, Ēģiptē un Indas ielejā, ir atrasti raksti, kuros redzama skaidra orientācija uz tādu preču tirdzniecību kā graudi, zeme un mājlopi.
La ķīļraksts, kura izcelsme ir Šumerā (mūsdienu Irāka), ir viena no pirmajām zināmajām rakstīšanas sistēmām. Tās nosaukums cēlies no sitienu stila, kas veidots ar ķīli uz slapja māla, kas veidoja raksturīgās iezīmes. Šī sistēma ļāva senajiem šumeriem veikt sarežģītus ierakstus, un to ātri pārņēma citas kaimiņu kultūras. Mezopotāmija, Ēģipte un Indija apmainījās ar precēm un zināšanām, iespējams, palīdzot rakstības izplatībai dažādās kultūrās.
Ķīļraksta un hieroglifu evolūcija
Ķīļraksta rakstīšana strauji attīstījās no sistēmas, kas attēlo objektus, uz sistēmu, kas attēlo skaņas, ļaujot rakstu mācītājiem rakstīt daudz sarežģītākus tekstus. 2600. gadā pirms mūsu ēras jau bija izveidojies piktogrāfisko un fonētisko zīmju sajaukums, kas veidoja īstu rakstīšanas sistēmu. Tekstos vairs fiksēti ne tikai saimnieciskie darījumi, bet arī reliģiski un politiski jautājumi un literāri darbi.
Tajā pašā laikā Ēģiptē hieroglifi, rakstīšanas sistēma, kas apvienoja fonētiskos simbolus un piktogrammas. Šai sistēmai bija gan dekoratīva, gan praktiska funkcija. Hieroglifu uzraksti uz zīmogiem un reliģiskajiem pieminekļiem parādās kopš 3200. g. pirms mūsu ēras, atspoguļojot rakstīšanas nozīmi ēģiptiešu ikdienas dzīvē, īpaši reliģiskos un bēru kontekstos.
No piktogrammām līdz alfabētam
Laika gaitā rakstīšanas sistēmas, kuru pamatā bija piktogrammas un fonētiskie simboli, mēģināja vienkāršot. Lielisks solis šajā vienkāršošanā bija feniķiešu alfabēta izveide ap 1200. gadu pirms mūsu ēras Lielais ieguldījums Feniķiešu alfabēts bija tas, ka viņš ieviesa simbolus, kas attēlo noteiktas skaņas, atvieglojot jebkura vārda rakstīšanu un samazinot nepieciešamo zīmju skaitu.
Šo sistēmu pieņēma un modificēja citas kultūras, tostarp grieķi un romieši. Piemēram, grieķi pielāgoja šo sistēmu savai valodai un bija pirmie, kas iekļāva patskaņu simbolus, radot pirmo pilno alfabētu šī vārda mūsdienu izpratnē. Viņš latīņu alfabēts, ko mēs lietojam šodien, ir tieša grieķu valodas evolūcija un izplatījās visā pasaulē, pateicoties Romas impērijas paplašināšanai.
Rakstu valodas nozīme
Rakstu valodas rašanās iezīmēja pagrieziena punktu cilvēces vēsturē, jo tā ļāva zināšanām, likumiem un tradīcijām nebūt atkarīgām tikai no mutvārdu pārsūtīšanas. Tam bija izšķiroša nozīme civilizāciju attīstībā, jo tas veicināja sarežģītu tiesību sistēmu izveidi, impēriju pārvaldību un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Turklāt rakstīšana ir bijusi būtiska zinātnes, filozofijas un reliģijas attīstībai. Tādi raksti kā svētie teksti, zinātniskie traktāti un lieliski literārie darbi ir izturējuši, pateicoties efektīvu un ilgstošu rakstīšanas sistēmu attīstībai.
Laika gaitā rakstīšana ir attīstījusies, taču saglabājusi savu galveno lomu cilvēka domas evolūcijā. Lai gan senajās sabiedrībās rakstīšana bija paredzēta tikai dažiem, mūsdienās tā ir praktiski universāla prasme, ko izmanto visos dzīves aspektos.
Rakstu valodas vēsture ir nepārtraukta evolūcija, sākot no pirmajām piktogrammām līdz sarežģītajiem fonētiskajiem rakstiem, ko lietojam mūsdienās. Pateicoties šai evolūcijai, sabiedrības ir spējušas reģistrēt savas zināšanas un nodot tās no paaudzes paaudzē, tādējādi nodrošinot cilvēces progresu.