Tilts Tā ir struktūra ar galveno inženiertehnisko mērķi: ļaut šķērsot tādus šķēršļus kā upes, ielejas vai cita infrastruktūra. Šis inženierijas darbs kopš romiešu laikiem ir ievērojami attīstījies, kļūstot gan par tehnoloģiskā progresa, gan ikdienas dzīves lietderības simbolu.
Tiltu definīcija un veidi
Tilts ir definēts kā konstrukcija, kas ļauj pārvietoties pāri šķērslim, neatkarīgi no tā, vai tas ir ūdens, zeme vai jebkura cita barjera. Tos var izmantot gan gājēji, gan transportlīdzekļi vai vilcieni. Mēs varam klasificēt tiltus vairākos veidos:
- Arku tilti: Viņi atbalsta savu svaru caur arku, sadalot spēkus uz sāniem.
- Piekaramie tilti: To atbalsta kabeļi, kas karājas no izturīgiem torņiem, nodrošinot lielus laidumus.
- Vanšu tilti: Līdzīgi kā kuloniem, bet ar kabeļiem, kas ar siksnu palīdzību savienoti tieši ar piloniem.
- Siju tilti: Tie sastāv no horizontālas sijas, kas atbalstīta tā galos.
Kas ir viadukts?
Viadukts ir tiltam līdzīga konstrukcija, taču tas izceļas ar ievērojamo garumu un vairāku sekciju vai arku klātbūtni, kas atbalsta tā konstrukciju. Termins nāk no latīņu valodas līdz (ceļš) un ductus (braukšana), atzīmējot tā galveno funkciju: savienot lielus attālumus sarežģītā apvidū, piemēram, ielejās vai blīvi urbanizētās pilsētās. Tādā veidā viaduktu var salikt no vairākiem īsiem tiltiem tā garumā.
Viadukti tiek būvēti, lai atrisinātu ģeogrāfiskas problēmas, piemēram, šķērsotu dziļas ielejas vai sarežģītas pilsētas teritorijas. Tie ļauj vilcieniem, automašīnām vai gājējiem pārvietoties pa vairākiem punktiem, kurus ir grūti šķērsot ar vienu tiltu.
Galvenās atšķirības starp tiltu un viaduktu
Lai gan termini "tilts" un "viadukts" bieži tiek lietoti kā sinonīmi, Starp abām struktūrām ir galvenās atšķirības:
- Izmērs un garums: Tiltu izmanto, lai šķērsotu vienu šķērsli vai barjeru, savukārt viadukts sastāv no vairākiem laidumiem, kas aptver lielus attālumus.
- Struktūra: Parasti viadukts sastāv no vairākām arkām vai laidumiem, savukārt tilti var būt vienkāršas viena laiduma konstrukcijas.
- Ģeogrāfiskā funkcija: Tilts tiek būvēts pāri konkrētam šķērslim, piemēram, upei, savukārt viadukts var šķērsot vairākas ielejas, upes, ceļus un citus šķēršļus savā ceļā.
Materiāli un dizains būvniecībā
Materiālu izvēle tiltu un viaduktu būvniecībai ir būtiska, lai garantētu to stabilitāti un izturību. Visā vēsturē ir izmantots plašs materiālu klāsts:
- Akmens: Izmantots galvenokārt senos laikos, akmens piedāvā izturību, bet ierobežo tiltu izmēru.
- Dzelzs un tērauds: 19. un 20. gadsimta tilti, piemēram, dzelzceļa tilti, tika balstīti uz šiem izturīgajiem un elastīgajiem materiāliem.
- Dzelzsbetons: Šobrīd betons ir galvenais būvmateriāls, jo ļauj veidot lielākas un sarežģītākas konstrukcijas.
Ievērojamākie tilti un viadukti visā pasaulē
Ir ievērojami piemēri, kas ilustrē šo projektu apjomu un daudzveidību:
- Danyang-Kunshan tilts: Pasaulē garākais tilts, kura pagarinājums ir 164 km, Ķīnā tā garuma un daudzo laidumu dēļ tiek uzskatīts par viaduktu.
- Millau viadukts: Atrodas Francijā, tas ir pasaulē augstākais tilts, kura augstums ir 343 metri, īsts mūsdienu inženierijas brīnums.
- Vasko de Gamas tilts: Portugālē tas ir garākais tilts Eiropā, kura garums ir 17 kilometri.
Tiltu un viaduktu apkope un drošība
Lielu infrastruktūru drošība ir atkarīga no stingras apkopes. Gan tiltiem, gan viaduktiem ir nepieciešama periodiska novērtēšana, lai nodrošinātu to konstrukcijas integritāti. Šo pārbaužu laikā tiek pārbaudītas šādas jomas:
- Virsbūve: Sijas un klāji tiek pārbaudīti, vai nav plaisu, korozijas vai savienojuma elementu bojājumu.
- Apakšstruktūra: Pamati vai balsti, īpaši konstrukcijās virs ūdens, kur ūdenslīdēji pārbauda iegremdētos pamatus.
Pareiza apkope nodrošina konstrukciju pretestību gan dabiskajam nolietojumam, gan tādu notikumu ietekmei kā zemestrīces, vētras vai citi nelabvēlīgi laikapstākļi.
Tādā veidā gan tilti, gan viadukti ir būtiski globālo transporta tīklu attīstībai. Jebkura inženierbūvniecības projekta pamatā ir to īpašību, atšķirību un uzturēšanas vajadzību zināšana.