Franču filma "Mājā" ("Dans la maison")režisors Fransuā Ozons, ko pagājušajā sestdienā saņēma no žūrijas prezidentes Kristīnes Vašonas. Zelta čaula prestižajā Sansebastjanas Starptautiskais filmu festivāls savā 60. izdevumā.
Pateicības runā François Ozon Viņš pauda solidaritāti ar spāņu filmu veidotājiem, kuri tolaik cīnījās ar Mariano Rahoja valdības uzspiestajiem kultūras samazinājumiem. Ozons paziņoja: «Krīzes laikā nevajadzētu liegt veidotājiem veidot filmas, un kultūrai nekad nevajadzētu uzbrukt, jo tā ir slikta ideja, un tā netiek atrisināta finanšu krīze. Pasaulei ir vajadzīgs kino un arī spāņu kino », uzsverot, cik svarīgi ir aizsargāt mākslu pat grūtos laikos.
Filmas "Dans la maison" panākumi Sansebastjanas filmu festivālā
El San Sebastiana filmu festivāls, viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem konkursiem Eiropā, vēsturiski ir bijis autorkino un stāstījuma dziļuma filmu platforma. Savā 60. izdevumā, kas notika 2012. gada septembrī, François Ozon "Dans la maison" viņš prezentēja kā savu trešo dalību festivālā, taču tieši ar šo filmu viņš guva vislielāko atzinību, iegūstot kāroto Zelta gliemežvāku.
Noslēguma svinīgajā pasākumā papildus apbalvošanas ceremonijai uz François Ozon, bija arī citas svarīgas atzinības. Piemēram, spāņu kinorežisors Fernando Treba tika apbalvots ar Sudraba apvalks kā labākais režisors par viņa filmu "Mākslinieks un modele", melnbalts darbs, kurā mākslas un dzīves simbioze tiek pētīta caur veterāna mākslinieka un jaunas mūzas attiecībām.
Izpildes sadaļā Hosē Sakristans paņēma Sudraba apvalks kā labākais aktieris par viņa lomu "Mirušie un laimīgi", priekšnesums, ko kritiķi atzīmēja varoņa emocionālās sarežģītības dēļ. Sakristāns jau bija ieguvis šo pašu balvu 1978. gadā par filmu "Cilvēks, ko sauc par rudens ziedu".
Žūrija arī nolēma apbalvot Sudraba apvalks kā labākā aktrise ex aequo to Makarēna Garsija par viņa lomu "Sniegbaltīte" ya Ketija Koseni par viņa uzstāšanos "Foxfire", autors Lorāns Kantē. Abas aktrises tika atzīmētas ar savām ievērojamajām debijām uz lielā ekrāna.
Par "Dans la maison" sižetu
"Dans la maison" pamatā ir luga "Zēns aizmugurējā rindā" Slavenais dramaturgs Huans Majorga. Filma seko Klodam, jaunam studentam, kurš ir izcils sava skolotāja Žermēna literatūras stundā. Jaunajam vīrietim ir īpašs rakstīšanas talants, un, skolotājas mudināts, viņš sāk eseju sēriju, kurā sīki aprakstīta ģimenes intīmā dzīve, ko viņš vēro no tuvuma.
Viņa esejām attīstoties, Klods manipulē ar notikumiem un cilvēkiem, lai radītu arvien dramatiskākus stāstus, iegremdējot gan savu skolotāju, gan skatītāju spirālē, kur morāle un robežas starp realitāti un daiļliteratūru kļūst arvien neskaidrākas. Profesors Žermēns, spēlē izgatavo lucini, aizraujas un satrauc Kloda stāstīšanas prasme, novedot pie bīstamām attiecībām, kurās līnijas starp mentoru un studentu sāk izplūst.
Šī sarežģītā spoguļu spēle starp realitāti un daiļliteratūru ir viena no Ozona kino raksturīgajām pazīmēm, kas spēj radīt psiholoģiska noslēpuma atmosfēru, kas notur skatītāju spriedzē.
Vēstījums par spāņu kultūru un kino
Pateicības runā Ozons Viņš veltīja spēcīgu vēstījumu par to, cik svarīgi ir krīzes laikā neatstāt novārtā kultūru. "Tā ir slikta ideja uzbrukt kultūrai, lai atrisinātu finansiālās problēmas," viņš teica. "Pasaulei ir vajadzīgs kino, un tai ir vajadzīgs arī spāņu kino." Viņa vārdi ļoti rezonēja auditorijā, īpaši kontekstā, kad taupības politika apdraudēja kultūras subsīdijas.
Spānijas kino, kas piedzīvoja grūtus laikus ar budžeta samazināšanu un nodokļu, piemēram, kultūras PVN, palielināšanu, bija tādas filmas kā "Sniegbaltīte", autors Pablo Bergers, kurš paņēma Žūrijas īpašā balva un Sudraba čaula. Šajā vidē Ozons uzsvēra, cik svarīgi ir neierobežot piekļuvi kino un mākslai kopumā.
Dans la maison un François Ozon mantojums
"Dans la maison" bija pagrieziena punkts Fransuā Ozona karjerā, režisors, kurš jau bija pierādījis savu spēju jaukt žanrus un izpētīt kinematogrāfiskā stāstījuma robežas. Viņš ir bijis pazīstams kā daļa no franču kino jaunā viļņa kustības un ticis slavēts par spēju iekļaut savās filmās teātra elementus, nezaudējot vizuālo dinamismu.
Viņa panākumi Sansebastjanas festivālā nostiprināja viņa kā viena no ietekmīgākajiem savas paaudzes režisoriem statusu un pavēra jaunas durvis starptautiskai sadarbībai, jo īpaši ar tādiem slaveniem scenāristiem un dramaturgiem kā Huans Majorga.
"Dans la maison" ietekme arī uzsvēra Eiropas kino nozīmi panorāmā, kurā arvien vairāk dominē lielākie amerikāņu iestudējumi. Filma joprojām ir simbolisks piemērs tam, kā darbs, kas pēta cilvēku attiecības, izmantojot izsmalcinātu stāstījuma struktūru, var dziļi rezonēt ar starptautisko auditoriju.