Cilvēki mazkustīgs Viņiem ir lielāks risks saslimt un iegūt vīrusu, salīdzinot ar tiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tas ir tāpēc, ka fiziskie vingrinājumi stiprina imūnsistēmaefektīvāk pārvietojot baltos asinsķermenīšus pa visu ķermeni, nodrošinot ātru un efektīvu aizsardzību pret vīrusiem un baktērijām. Fiziskās aktivitātes uztur ķermeni labā stāvoklī, lai ātrāk cīnītos pret slimībām. Kopumā cilvēki, kuri regulāri vingro izmantot Viņiem ir labāka veselība un mazāk slimo. Tas ne tikai nozīmē, ka sports var palīdzēt novērst a gripa, bet dažos gadījumos tas var būt arī sabiedrotais, lai to pārvarētu.
Vai jums vajadzētu vingrot, kad esat slims ar gripu?
Tomēr, saskaroties ar šo jautājumu, atbilde ir atkarīga no simptomu intensitāte un vēlamā vingrošanas veida. Ne visas saaukstēšanās vai gripa ir vienādas, un ne visi vingrojumi šajās situācijās ir labvēlīgi. Vingrošana ar viegliem simptomiem dažos gadījumos var būt noderīga, bet, ja esat pārāk agresīvs vai simptomi ir smagi, fiziskās aktivitātes var pasliktināt situāciju. Tātad, kā noteikt, vai ir piemēroti vingrot? Viena no visizplatītākajām pieejām ir labi zināmā “kakla likums”, ko minējuši tādi eksperti kā pētnieks Deivids K. Nīmens. Šis noteikums liecina, ka, ja simptomi atrodas virs kakla (aizlikts deguns, viegls iekaisis kakls, šķaudīšana), var veikt mērenu slodzi bez būtiskiem riskiem. Gluži pretēji, ja simptomi šajā zonā samazinās (drudzis, vispārējs nogurums, klepus ar flegmu vai plaši izplatītas muskuļu sāpes), labāk ir pārtraukt jebkāda veida fizisko aktivitāti.
Kad izvairīties no vingrinājumiem?
Ja jūsu ķermenim ir tādi simptomi kā fiebre, nogurums, vai stipras muskuļu sāpesVislabāk ir izvairīties no fiziskām aktivitātēm. Drudzis norāda, ka organisms cīnās ar infekciju, tāpēc organisma piespiešana ar fiziskām aktivitātēm var pasliktināt simptomus un paildzināt atveseļošanos. Līdzīgi, ja Jums rodas diskomforts krūtīs vai sastrēgumi nozīmīgi, vēlams izvēlēties atpūtu. Ķermeņa spiešana šādos apstākļos var izraisīt komplikācijas, piemēram, nopietnākas elpceļu infekcijas vai daudz lēnāku atveseļošanos, nekā paredzēts.
Kad ir droši vingrot saaukstēšanās laikā?
Gadījumos, kad simptomi ir vieglāki, piemēram, a iesnas, sporādiska šķaudīšana vai neliela deguna nosprostojums, varat ievērot vingrojumu rutīnu, ja vien tā ir mērena un neapdraud atveseļošanos. Pastaigas normālā tempā, maiga riteņbraukšana vai jogas nodarbības var būt lieliskas iespējas palikt aktīvam, neapdraudot savu veselību.
Segun La kakla noteikumsJa simptomi ir tikai degunā vai skar ķermeņa augšdaļu, vingrinājumi var pat palīdzēt atbrīvot elpceļus un uzlabot vispārējo stāvokli. Tomēr visos gadījumos ir ļoti svarīgi saglabāt piepūles līmeni mērens, izvairoties no darbībām, kurām nepieciešama sirds un asinsvadu pārslodze.
Vispārīgi piesardzības pasākumi vingrojot ar gripu
- Klausieties savu ķermeni: Ja treniņa laikā jūtat, ka simptomi pasliktinās vai parādās sistēmiskas slimības (drudzis, drebuļi), nekavējoties pārtrauciet darbību un atpūtieties.
- Uzturēt hidratāciju: Saaukstēšanās vai gripas laikā hidratācija ir vēl svarīgāka nekā parasti. Ķermenim ir nepieciešams pietiekami daudz šķidruma, lai cīnītos ar infekcijām, un papildu zaudējumi svīšanas rezultātā var saasināt simptomus.
- Piemērots apģērbs un mētelis: Ja nolemjat trenēties ārā, noteikti valkājiet piemērotu apģērbu, kas pasargā jūs no aukstuma, īpaši ziemā. Vieglās vietas, piemēram, rokas, galva un kakls, ir labi jānosedz, lai izvairītos no papildu dzesēšanas.
- Ilgums un intensitāte: Vingrojumu sesijām jābūt īsākām un mazāk intensīvām nekā parasti. Pabeidziet savu rutīnu, pirms jūtaties izsmelts.
Svarīgi arī atcerēties, ka sportošana telpās ar gripu var radīt risku citiem. Ja nolemjat trenēties, ideāls ir to darīt ārā vai mājās, lai neinficētu citus cilvēkus.
Kāds apmācības veids ir vispiemērotākais?
Ja nolemjat turpināt vingrot, atveseļojoties no vieglas saaukstēšanās vai gripas, jums vajadzētu izvēlēties zemas intensitātes aktivitātes. Šeit ir daži ieteikumi:
- Pastaiga: 30 minūšu pastaiga ārā var būt noderīga, lai ķermenis būtu aktīvs, neprasot daudz pūļu.
- Stacionārais velosipēds: Braucot ar stacionāru velosipēdu vieglā tempā, varat vingrot, nepakļaujot sevi aukstumam vai vējam — divi faktori, kas var pasliktināt simptomus.
- Mājas apmācība: Ja vēlaties būt mājās, varat trenēties joga vai maigi stiepšanās vingrinājumi, kas nepārslogo sirds un asinsvadu sistēmu.
Ieteicams izvairīties no augstas intensitātes vingrinājumiem, piemēram, skriešanas, smagu svaru celšanas vai piedalīšanās komandu sporta veidos, kas prasa ātras kustības un rada augstu noguruma līmeni.
Kad atgriezties ierastajā rutīnā?
Atgriešanās pie parastās fiziskās aktivitātes būs atkarīga no jūsu atveseļošanās progresa. Klausieties savu ķermeni Tas ir svarīgi. Kad drudzis ir mazinājies un simptomi ir ievērojami mazinājušies, varat pakāpeniski palielināt treniņu intensitāti. Eksperti iesaka nogaidīt vismaz divas dienas bez ievērojamiem simptomiem, pirms atsākt intensīvāku treniņu režīmu. Pirmajā atveseļošanās nedēļā ieteicams sākt ar viegliem treniņiem un novērtēt, kā jūsu ķermenis reaģē uz slodzi. Pat pēc simptomu izzušanas jūsu ķermenis joprojām var būt infekcijas novājināts. Tāpēc ir svarīgi nesteigties un dot ķermenim pietiekami daudz laika, lai pilnībā atveseļotos. Fiziskās aktivitātes noteikti stiprina imūnsistēmu, taču pārslodze slimības laikā var radīt vairāk negatīvu nekā pozitīvu efektu. Saglabājot mērenu un apzinīgu pieeju, jūs varat veicināt atveseļošanos, vienlaikus saglabājot zināmu fiziskās aktivitātes līmeni, ja vien jūsu simptomi nav smagi.