Metafora Tā ir viena no literatūrā visbiežāk izmantotajām retoriskajām figūrām. Tas ir netiešs salīdzinājums starp diviem elementiem, kuriem, lai gan tie nav tieši saistīti, ir dažas kopīgas iezīmes. Metafora ļauj idejas izteikt vizuālāk un poētiskāk, sniedzot vārdiem jaunu dimensiju. Šis resurss galvenokārt tiek izmantots dzejā, taču tas ir arī ikdienas valodas sastāvdaļa, bagātinot mūsu komunikāciju un piešķirot tai lielāku emocionālo ietekmi.
Metaforas definīcija
Metafora ir literāra figūra, kas sastāv no viena vārda nozīmes pārnešanas uz citu, pamatojoties uz abu terminu līdzības attiecībām. Citiem vārdiem sakot, tas salīdzina reālu koncepciju ar iedomātu, lai izteiktu ideju iespaidīgākā un estētiskākā veidā. Tās lietojums neaprobežojas tikai ar dzeju vai radošo rakstīšanu, bet ir sastopams arī ikdienas valodā.
Būtiska metaforas īpašība ir tāda, ka minētais salīdzinājums nav izteikts, bet gan tiek izlaisti tādi salīdzināšanas termini kā “līdzīgs” vai “līdzīgs”, kas to atšķir no līdzības. Šis resurss var bagātināt aprakstus, izraisīt emocijas vai pārveidot abstraktu jēdzienu par kaut ko taustāmāku.
Kā sacerēt metaforu
Metaforas sastāv no trim būtiskiem elementiem, kas palīdz definēt to struktūru un nozīmi:
- Reāls vai tenora termiņš: Tas ir burtisks elements vai objekts, par kuru patiesībā tiek runāts.
- Iedomāts termins vai transportlīdzeklis: tas ir izdomāts termins vai jēdziens, ar kuru salīdzina reālo terminu. Šim terminam ir īpašības, kas līdzinās faktiskajam terminam.
- Pamats: Tā ir kvalitāte vai kopīgais aspekts, kas ļauj salīdzināt reālo un iedomāto terminu.
Piemēram, metaforā "Tavi zobi ir pērles«, īstais termins ir «zobi», iedomātais termins ir «pērles» un pamats ir abu elementu kopīgs baltums un spilgtums.
Metaforu veidi
Ir vairāki metaforu veidi atkarībā no tā, kā ir strukturēti tās veidojošie elementi. Vissvarīgākie no tiem ir:
tīra metafora
Tīrā metaforā īstais termins neparādās, liekot lasītājam to secināt no konteksta. Tiek minēts tikai iedomāts termins. Šāda veida metafora mēdz būt mīklaināka un poētiskāka. Piemērs varētu būt: «Pērles spīd naktī» (lasītājam jāsecina, ka «pērles» attiecas uz zobiem).
netīra metafora
Netīrajā metaforā frāzē ir gan reālais, gan iedomātais termins, kas atvieglo tā interpretāciju. Parasts piemērs varētu būt: «Viņa zobi, pērles, kas mirdzēja tumsā«. Šajā gadījumā termini tiek skaidri salīdzināti.
Negatīvās metaforas
Šāda veida metafora noliedz reālo terminu, aizstājot to ar iedomātu terminu. Piemēram, "Laiks nav nauda» spēlē, lai noliegtu jau esošu metaforu, piešķirot vēstījumam lielāku spēku.
Metaforu piemēri ikdienas valodā
Metaforas ir daļa no valodas, ko lietojam ikdienā, lai gan bieži vien mēs to pilnībā neapzināmies. Tālāk ir sniegti daži metaforu piemēri ikdienas dzīvē, kā arī to nozīme:
- Laiks ir nauda: Tas nozīmē, ka laiks ir ļoti vērtīgs un to nevajadzētu tērēt.
- Viņam ir akmens sirds: Tas attiecas uz personu, kas ir nejutīga vai ļoti emocionāli auksta.
- Viņš ir pašā dzīves plaukumā: norāda, ka kāds ir jaunībā vai dzīves labākajā brīdī.
- Viņa zobi ir ziloņkaula krāsā: Attiecas uz baltiem un spīdīgiem zobiem, salīdzinot tos ar ziloņkaulu.
- Tā vieta ir paradīze: Tas nozīmē, ka vieta ir ārkārtīgi skaista.
- Prāta vētra: izplatīts izteiciens, kas attiecas uz lielu skaitu ideju, kas rodas vienlaikus.
- Darba kalns: attiecas uz pārāk daudz uzkrāto darbu.
Metaforas literatūrā
Literatūrā, īpaši dzejā, metaforas ļauj rakstniekiem izteikt sarežģītas emocijas, košāk aprakstīt un radīt negaidītas sakarības starp jēdzieniem. Zemāk mēs piedāvājam dažus literāro metaforu piemērus, kas izceļas ar savu skaistumu un asprātību:
- Rubēns Dario"Tuksneša dromedārs / dzīvs kuģis aizved jūs uz ostu«, kur kamielis tiek salīdzināts ar kuģi.
- Federiko Garsija Lorka"Manu skumju ūdens» kā asaru metafora.
- Antonio Machado"Mūsu dzīves ir upes, kas iet uz jūru, kas mirst«, dziļas pārdomas par dzīves un nāves ciklu.
- Octavio Paz"Tavas acis ir zibens un asaru dzimtene", izraisot emocionālo spēku, ko cilvēka acis pārraida.
Metafora un salīdzinājums: galvenās atšķirības
Ir ierasts jaukt metaforu ar salīdzinājumu vai līdzību, jo abi resursi cenšas saistīt divus terminus, kuru pamatā ir kopīga iezīme. Tomēr salīdzinājumā tiek skaidri izmantotas tādas salīdzinošās saites kā "līdzīgs" vai "līdzīgs", savukārt metaforā šīs attiecības tiek noteiktas netieši, apvienojot abus terminus vienā attēlā. Piemērs:
- Salīdzinājums: "Tavas acis ir kā divas zvaigznes."
- Metafora: "Tavas acis, gaismas tumsā."
Metaforas nozīme ikdienas un mākslas valodā
Metafora ir ne tikai klātesoša literārajā valodā, bet tā ir arī spēcīgs rīks, ko lietojam ikdienā. Šis resurss palīdz mums konceptualizēt un izprast apkārtējo pasauli, padarot abstraktus jēdzienus vai sarežģītas emocijas pieejamākas. Turklāt metaforas bagātina mūsu diskursu un ļauj aprakstīt realitāti radošāk un aizraujošāk.
Mākslas jomā metaforas ir būtiskas, jo tās ļauj radītājiem paust dziļas idejas un jūtas tekstos, mūzikā un vizuālajā mākslā. Daudzas reizes labi izmantotas metaforas emocionālā ietekme var būt spēcīgāka par jebkuru burtisku aprakstu.
Metaforas palīdz mums redzēt tālāk par vārdiem un savienot jēdzienus, kas citādi šķistu attālināti vai nesaistīti. Tie ļauj atšķetināt netveramo un piešķir tam saprotamu un jūtamu formu gan literatūrā, gan ikdienas valodā.